Simtgades filmas “Mērijas ceļojums” pirmizrāde

35 gadus vecā Mērija Grīnberga bija vienīgā brīvprātīgā muzeja darbiniece, kas 1944. gadā devās līdzi vilcienam ar Latvijas mākslas vērtībām. Vācu okupācijas spēki tās centās izvest, padomju okupācijas spēki atveda atpakaļ. Mērija savu pienākumu izpildīja līdz galam un atgriezās padomju Rīgā. Pateicība par Mērijas ceļojumu bija viņas atlaišana no darba muzejā un nerimstošās aizdomas.

Foto: Rihards Gēcis

Daiga Kažociņa filmā “Mērijas ceļojums”

Scenāristes un režisores Kristīnes Želves dokumentālā spēlfilma Mērijas ceļojums balstās uz filmas varones mātes, Mērijas Grīnbergas vecākās autentiskajām dienasgrāmatām, kas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tajās caur savas dzimtas likteni viņa izstāstījusi visas Latvijas stāstu – centieni izpostīt Latvijas valsti notika caur mūsu inteliģences, kultūras, mākslas, vēsturiskās atmiņas un tautas mantojuma iznīcināšanu. Mērijas ceļojums ir personiska uzruna katram cilvēkam, kas domā, jūt un rīkojas; filma, kas atgādina dzīves pamata vērtības.

MĒRIJAS CEĻOJUMS – Studija Vivat! Režisore Kristīne Želve, operators inscenētājs Andrejs Rudzāts, māksliniece Ieva Stūre, komponists Juris Vaivods, skaņu režisors Aleksandrs Vaicahovskis, producente Elvita Ruka. Galvenajās lomās Daiga Kažociņa, Marīna Janaus.

Filmas treileri

“Meitas stāsts”

“Mātes stāsts”

PAR GROSVALDU ĢIMENI

Mērija Grīnberga jaunākā (1909–1975)
Dzimusi 1909. gadā, Pēterburgā, Krievijas latviešu luterāņu draudžu bīskapa Jāņa Grīnberga un Mērijas Grīnbergas (dz. Grosvaldes) ģimenē. Pēc tēva nāves 1923. gadā pārceļas uz Rīgu, kur 1928. gadā pabeidz Rīgas 2. ģimnāziju.
Mērija strādā mātes lietišķās mākslas salonā, kā arī Valsts vēsturiskajā muzejā, etnogrāfijas nodaļā, piedalās latviešu starptautiskās tautas mākslas izstāžu iekārtošanā Latvijā un citur Eiropā. Otrā Pasaules kara laikā Mērija kā brīvprātīgā pavada Rīgas pilsētas mākslas muzeja, Valsts vēsturiskā muzeja un tā filiāles Doma muzeja, kā arī vairāku arhīvu vērtības, kas tiek izvestas uz Vāciju, un lielāko daļu no tām atved atpakaļ uz Rīgu 1946. gadā, pēc gara mājupceļa pa pēckara izpostīto Eiropu.
1950. gada decembrī muzeja vadība atlaiž Mēriju no darba. Viņa dzīvo komunālā dzīvoklī, strādā Rīgas Elektroarmatūras rūpnīcā par lodētāju. Pēc Staļina nāves, tā sauktajā “atkušņa” periodā, Mērija atrod bibliotekāres darbu Valsts mākslas muzejā, kur nostrādā atlikušo mūža daļu.

Mērijas vectēvs Fridrihs Grosvalds (1850-1924)
Jurists, zvērināts advokāts, augstas kultūras cilvēks, vairāk nekā 32 gadus – Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks (no 1886.–1919. gadam).
No 1901. gada – Rīgas pilsētas domnieks, 1906. gadā deputāts Krievijas valsts Domē, darbojies Rīgas Advokātu padomes valdē un piedalījies juristu biedrības dibināšanā 1911.gadā. Piedalījies Latvijas valsts dibināšanas pasākumā 1918. gada 18. novembrī. No 1919. gada – pirmais Latvijas valsts sūtnis Skandināvijas valstīs.

Mērijas vecāmāte Marija Grosvalde  (1857-1936)
Marija ieguvusi labu izglītību, pārvaldīja trīs svešvalodas, klavierspēli, kaligrāfiju, audzināja 5 bērnus un vadīja Grosvaldu mājas dzīvi. Greznais Grosvaldu dzīvoklis Aspazijas bulvārī 20 izveidojās par sava laika izglītotāko un inteliģentāko latviešu sabiedrības pārstāvju salonu, kurā sastapās gan nacionālā inteliģence, mākslinieki, gan arī svešzemnieki, kas meklēja sakarus ar Latviju un latviešiem. Bieži viesi te bija Janis Rozentāls, Rūdolfs Blaumanis, Anna   Brigadere, Vilhelms Purvītis, Aspazija, Malvīne Vīgnere-Grīnberga, Jāzeps Vītols u.c.

Mērijas tēvs Jānis Grīnbergs (1869–1923)
Jānis Grīnbergs bija latviešu Jēzus baznīcas luterāņu draudzes mācītājs un Pēterburgas latviešu sabiedrības pārstāvis. Viņa vadītās draudzes nams bija viens no tā laika Pēterburgas latviešu aktīvas kultūras dzīves centriem, tajā mēģinājumus noturēja latviešu biedrības koris Jāzepa Vītola vadībā. I Pasaules kara laikā Grīnbergs Pēterburgā rūpējas par daudzo latviešu bēgļu uzņemšanu.
No 1920. īdz 1923. gadam Jānis Grīnbergs bija Krievijas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu bīskaps un konsistorijas prezidents.

Mērijas māte Mērija Grīnberga (Grosvalde) (1881–1973)
Pēc laulībām ar Jāni Grīnbergu 1907. gadā dzīvo Pēterburgā, pēc viņa nāves 1924. gadā pārceļas uz Rīgu. Mērijai pieder pirmais latviešu tautas tērpu salons Aspazijas bulvārī 20, viņa aktīvi iesaistās latviešu tautastērpu izveidošanas un popularizēšanas procesos 20.–30. gados, ir Dziesmu svētku tautas tērpu komisiju locekle.

Mērijas brālis Emanuels Grīnbergs (1911– 1982)
Ievērojams latviešu matemātiķis, grafu teorijas izveidotājs Latvijā. Studējis Latvijas universitātē matemātikas fakultātē un Parīzē. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā. Pēc atgriešanās Rīgā no filtrācijas nometnes strādā Rīgas Elektroarmatūras rūpnīcā, pēc Staļina nāves drīkst atkal strādāt Latvijas Valsts universitātē, vēlāk Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā. Vairāk nekā 50 zinātnisku publikāciju autors.

Mērijas mātes brālis Oļģerds Grosvalds (1884 – 1962)
Filoloģijas doktors, studējis Tērbatas, Parīzes, Minhenes universitātēs, žurnālists, mākslas kritiķis, politiķis un diplomāts, strādājis Latvijas ārlietu dienestā 43 gadus (1919-1962)
1919. gadā no februāra līdz jūlijam bija Latvijas delegācijas sekretārs Parīzes Miera konferencē. Sūtnis Francijā, Beļģijā un Nīderlandē (1921–1924).
1925. gadā vadīja Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļu. Bija sūtnis Somijā, Polijā, Rumānijā, Austrijā, Ungārijā. No 1934. gada sūtnis Francijā un Spānijā.
Pēc Otrā pasaules kara beigām turpināja vadīt Latvijas sūtniecību Parīzē, saglabājot personisko ministra titulu un saņemot Francijas Ārlietu ministrijas ierobežotu atbalstu.

Mērijas mātes brālis Jāzeps Grosvalds (1891.–1920.)
Gleznotājs, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā. Mācījies Minhenē un Parīzē, pēc atgriešanās Rīgā iestājās “Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā”, 1914.g kopā ar K. Ubānu, V. Toni, K. Johansonu izveidojis mākslinieku kopu “Zaļā puķe”. 1916. gadā mobilizēts karadienestā , 1918. gadā piedalījās angļu ekspedīcijas karagājienā cauri Arābijai uz Persiju un Kaukāzu.
Grosvalda darbi – portreti, I pasaules kara gados darinātie cikli “Bēgļi” (1915 – 1917), “Latviešu strēlnieki” (1916 – 1917), un t.s. Austrumu cikls (1918 – 1919) pieskaitāmi latviešu mākslas zelta fondam.
Pēc demobilizācijas strādājis Latvijas vēstniecībā Parīzē. Mirst no spāņu gripas Parīzē, 29 gadu vecumā.

Mērijas mātes māsa Līna Grosvalde (1887-1974)
Mācijusies klavierspēli Drēzdenē, studējusi Pēterburgas mūzikas akadēmijā.
Strādājusi Latvijas ārlietu ministrijā par sekretāri. Pēc II pasaules kara dzīvo Zviedrijā.

Mērijas mātes māsa  Margareta Grosvalde (1895-1982)
Strādājusi Latvijas ārlietu ministrijā. Pēc II pasaules kara dzīvo Zviedrijā.