Kino jaunumi

Viesturs Kairišs jauno filmu “Piļsāta pi upis” uzņems latgaliski

Foto: Agnese Zeltiņa

No 9. jūlija sākas Viestura Kairiša jaunās spēlfilmas “Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes” galvenais filmēšanas periods, kas ilgs līdz pat septembrim. Par filmēšanas vietām, pateicoties to spēkam, kolorītam un vitalitātei, izvēlētas Latgales pilsētas Krāslava, Ludza un Rēzekne, atsevišķas ainas tiks filmētas arī Subatē, Jēkabpilī un Lietuvas–Latvijas pierobežā.

Filmas žanrs ir traģikomēdija, kurā jaunu cilvēku attiecību vieglums un mīlestība uz nopietnu vēsturisko notikumu fona, pagājušā gadsimta 30.–40. gados mainoties daudziem politiskajiem režīmiem, veido latviešu kinematogrāfijā līdz šim neierastu vēstījuma intonāciju. Producents Guntis Trekteris uzsver, ka filmā būs daudz vērienīgu inscenējumu, tās stils būs episks, jo jāataino daudzi Latvijas vēstures notikumi, tai skaitā padomju un nacistu okupācijas, Otrais pasaules karš, deportācijas un holokausts. Filma top pēc Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāna motīviem.

Filmai Piļsāta pi upis īpaši interesantu niansi piešķir filmas veidotāju lēmums to uzņemt latgaliešu valodā, kura līdzās latviešu, krievu, vācu valodām un jidišam būs filmas pamatvaloda. Viesturs Kairišs šādi pamato savu izvēli: “Filma būs latgaliešu valodā – skaistākajā pasaules valodā. Tā daudzi saka par valodu, ar kuru viņi uzauguši. Formāli esmu uzaudzis ar latviešu literāro valodu, taču viss skaistais, kas saistās ar manu bērnību, lielākās un būtiskākās manas bērna dzīves atklāšanas emocijas un pārdzīvojumi man notika latgaliešu valodā. Un latgaliešu valodā arī notika Otrais pasaules karš. Tā kā mēs filmējam Latgalē, tad vēl jo vairāk dabiski, ka filma būs latgaliski. Par to man ir īpašs prieks, jo valoda – tā ir domāšana, tā ir mentalitāte, tas ir Visums. Valoda nosaka arī kinovalodu. Varbūt tā nebūs maigi plūstoša upe, kas dabīgi piestāvētu latviešu literārajai valodai. Tā būs mežonīgi čalojoša un nekad nesavaldāma, mūžīgi pāri malām plūstoša straume. Tā būs uzdrīkstēšanās. Tas būs risks, bez kā mākslai varbūt vispār nav lemts piedzimt.”

Galveno varoni Ansi filmā atveido Dāvis Suharevskis no Gaigalavas, viņa partneri ir lieliskie latviešu aktieri Agnese Cīrule un Gundars Āboliņš, arī leģendārais lietuviešu aktieris Jozs Budraitis. Anša lielo mīlestību – ebreju meiteni Zislu atveido čehu aktrise Brigita Cmuntova.

Foto: Agnese Zeltiņa

Foto: Agnese Zeltiņa

Foto: Agnese Zeltiņa

Foto: Agnese Zeltiņa

Filmas Piļsāta pi upis pirmais filmēšanas periods notika šāgada ziemas aukstākajās dienās februāra beigās, apliecinot filmas veidotāju izturību un piedzīvojot ārkārtīgu interesi un atsaucību no Ludzas un Krāslavas iedzīvotājiem; apmēram 300 no viņiem ar prieku piedalījās filmas masu skatu uzņemšanā. Arī vasaras periodā filmas veidotājiem būs nepieciešami dažādi tipāži filmas epizodēm un masu skatiem, tāpēc jau kopš jūnija ar vietējo mediju un Facebook lapas palīdzību interesentus aicina pieteikties, sūtot savas fotogrāfijas un kontaktinformāciju.

Filmu finansē Nacionālais Kino centrs, arī Lietuvas un Čehijas kino institūcijas, atbalsta Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un citu Latgales pilsētu pašvaldības, kā arī privātie atbalstītāji Circle K, Merrild, Salmo, Tvaikonis un citi.

Filmu plānots kinoteātros izrādīt 2020. gada sākumā, tās izplatītājs Latvijā un Baltijas valstīs ir ACME Film, kas arī piedalās filmas finansēšanā.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos.

____________________________________________________

Brīvdabas kinovakaros Doma dārzā rādīs digitalizētas 20. gadsimta kinohronikas

No 12. jūlija līdz 2. augustam ik ceturtdienu Rīgas Doma dārzā notiks bezmaksas brīvdabas kinoseansi, kuros šogad, Latvijas valsts jubilejas gadā, skatītāji aicināti iepazīties ar 20. gadsimta kinohronikām – šajā programmā tās tiek piedāvātas jaunā kvalitātē, digitalizētas un atjaunotas atbilstoši 21. gadsimta prasībām.

Turpinot tradīciju, Rīgas Doma dārzā jau ceturto gadu pēc kārtas jūlijā un mazliet arī augustā ceturtdienu vakaros notiek bezmaksas kinovakari brīvā dabā, pašā galvaspilsētas centrā. Latvijas valsts simtās jubilejas gadā skatītājiem tiek piedāvāta kinožurnālu programma “Tā ir dzīve, tas ir kino”, kurā būs iespēja koncentrētā veidā kā aculieciniekiem pieredzēt un piedzīvot visu
20. gadsimta Latvijas vēsturi – sākot no gadiem, kad tika dibināta jaunā valsts, un beidzot ar neatkarības atjaunošanu. Kinožurnālu programmu sastādījusi kinovēsturniece Kristīne Matīsa (Nacionālais Kino centrs), studijā Lokomotīve digitalizētos kinodokumentus demonstrēšanai piedāvā Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, seansu norisi organizē biedrība Ascendum.

Sekojot tradīcijai, katru no kinohroniku seansiem ar īsu lekciju ievadīs speciālisti, kam ir īpašas zināšanas par konkrētajām desmitgadēm, – 12. jūlijā politologs Ivars Ījabs iepazīstinās ar 20.–30. gadu hronikām, 19. jūlijā vēsturnieks Kaspars Zellis stāstīs par 40.–50. gadiem, 26. jūlijā vēstures, filozofijas un dabaszinātņu entuziasts Vents Zvaigzne būs sagatavojis pārskatu par 60.–70. gadiem, bet noslēdzošajā seansā 2. augustā ieskatu 80.-90. gados sniegs Sarmīte Ēlerte.

Šie Doma dārza seansi ir pirmā plašākā iespēja iepazīties ar rezultātiem, ko sniedz 2018. gadā ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā apjomīgā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācija un restaurācija – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzimst 21. gadsimta formātā. Digitalizētas tiek divas nozīmīgas Latvijas Nacionālā arhīva kinodokumentu kolekcijas – kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu kolekcija (1910-1996) un Latvijas dokumentālo filmu kolekcija (1919-1991), kopā 3136 kinožurnāli un 530 dokumentālās filmas. Kinodokumentu digitalizāciju veic Latvijas filmu studija Lokomotīve, kam ir jau vairāku gadu garumā attīstīta un pilnveidota pieredze Latvijas filmu digitalizēšanā un restaurācijā.

Visos seansos ieeja BEZ MAKSAS, seansu sākums 22:30, detalizēta programma pielikumā. Brīvdabas kinoseansus atbalsta uzņēmums Conexus Baltic Grid, skatītāji tiks cienāti ar Apsara tēju.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos

____________________________________________________

Īpašā seansā – filma par mākslinieku Imantu Tilleru

Kinoteātrī “Splendid Palace” 5. jūlijā īpašā seansā tiks demonstrēta režisores un producentes Antras Cilinskas dokumentālā filma par Imantu Tilleru, vienu no nozīmīgākajiem Austrālijas mūsdienu māksliniekiem. Tas būs vienīgais seanss ar mākslinieka piedalīšanos, kurš Latvijā ieradies, lai 6. jūlijā valsts simtgades programmas ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē atklātu vērienīgu personālizstādi Ceļojums uz nekurieni.

Trimdas latviešu ģimenē dzimušais Imants Tillers (1950) ir viens no vadošajiem Austrālijas mūsdienu māksliniekiem, kura darbus var lasīt kā sava veida pasaules grāmatu, jo tajos visi notikumi ir saistīti un kultūras citāti savstarpēji mijiedarbojas. Mākslinieka vecāku emigrācija no Latvijas viņa darbos radījusi arī refleksijas par migrāciju un dvēseles pārvietošanu. Imants Tillers pārstāvējis Austrāliju Sanpaulu biennālē (1975), starptautiskā izstādē Documenta 7 (1982) un 42. Venēcijas mākslas biennālē (1986). Autoram bijušas personālizstādes Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (1988), Nacionālajā mākslas galerijā Velingtonā (1989), Nacionālajā Austrālijas mākslas galerijā Kanberā (2006). Starptautisku reputāciju Tillers ieguvis, piedaloties grupu izstādēs Gugenheima muzejā Ņujorkā, Osakas glezniecības triennālē (1990), Stedelijka muzejā Amsterdamā. Tāpat mākslinieks saņēmis mākslas pasaulē nozīmīgas atzinības: Osakas triennāles balvas (zeltu – 1993, bronzu – 1996, sudrabu – 2001), Beidžinas mākslas biennāles balvu (2003) un galveno Austrālijas mākslas balvu ainavu glezniecībā – Vinna balvu (2012, Wynne Prize). 2013. gadā Imants Tillers iekļuva Austrālijas Arčibalda balvas (Archibald Prize) finālā.

Antras Cilinskas dokumentālajā filmā Iemesti pasaulē skatītājam būs iespēja redzēt gan unikālo mākslas tapšanas procesu mākslinieka darbnīcā Austrālijā (mākslinieks savus darbus veido, izmantojot nelielus ar audeklu apvilktus taisnstūra kartonus, no kuriem tiek salikti bieži vien izmēros iespaidīgi darbi), gan sekot līdzi viņam dažādos mākslas notikumos. Unikāls ir fakts, ka filmēšanas grupai bija iespēja doties līdzi Imantam Tilleram pie aborigēnu mākslinieka Maikla Nelsona Džagamaras, kurš dzīvo ļoti noslēgtā kopienā.

Dokumentālā filma veidota Jura Podnieka studijā ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Režisore Antra Cilinska, operatori Robert C Morton (Austrālija) un Andrejs Verhoustinskis, montāžas režisore Sandra Alksne un Antra Cilinska, skaņu režisors Anrijs Krenbergs, pēcapstrāde – Mārtiņš Jurēvics, Oskars Morozs un Andris Zemītis.

Seanss kinoteātrī Splendid Palace 5. jūlijā plkst. 19.00, biļetes var iegādāties Biļešu Servisa kasēs un internetā, kā arī stundu pirms seansa sākuma kinoteātrī.

Filmas oficiālā pirmizrāde gaidāma 2018. gada rudenī. Filmas treileris šeit.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos

__________________________________________________

NKC izsludina bērnu, jauniešu un ģimenes filmu ražošanas konkursu

Foto: Agnese Zeltiņa

Foto: Jānis Deinats

Foto: Agnese Zeltiņa

Nacionālais kino centrs (NKC) izsludina 2018. gada konkursu ar mērķi radīt bērnu, jauniešu un ģimeņu auditorijai piemērotu saturu, atbalstot 3-4 pilnmetrāžas spēlfilmu vai pilnmetrāžas animācijas filmu ražošanu. 2018. gadā filmu ražošanai šajā programmā pieejami 1 240 417 EUR, projektu iesniegšanas termiņš – līdz 10. septembrim.

Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei pierāda, ka sabiedrība īpaši gaida un novērtē filmas, kas domātas visai ģimenei, un Nacionālais kino centrs, veidojot filmu nozares politiku, šai tematikai pievērš īpašu uzmanību. Jau 2017. gadā tika organizēts filmu projektu attīstīšanas konkurss īpaši bērnu, jauniešu un ģimeņu auditorijai domāta satura veicināšanai; šajā konkursā tika atbalstīti piecu spēlfilmu pieteikumi par kopējo summu EUR 59 000. Atbalsts šajā konkursā ļāva radošajai grupai sagatavot projektu ražošanai – izstrādāt filmas scenāriju, vizuālo tēlu, finansu stratēģiju un citus nepieciešamus faktorus; Nacionālais Kino centrs projektu autoriem piedāvāja arī scenāriju attīstīšanas semināru un individuālas konsultācijas ar nozares profesionāļiem.

2017. gada projektu attīstīšanas konkursā atbalstu saņēma topošās filmas, ko sākuši veidot režisori Matīss Kaža, Dace Pūce, Didzis Eglītis, Laila Pakalniņa un Jāks Kilmi, pieņemot nosacījumu, ka attīstītie filmu projekti 2018. gadā tiks iesniegti Nacionālā Kino centra izsludinātā bērnu, jauniešu un ģimenes filmu ražošanas konkursā. Šis konkurss ir izsludināts (publikācija vietnē Latvijas Vēstnesis – 29. jūnijā), un tajā var tikt iesniegti arī citi projekti, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav iepriekš saņēmuši NKC projektu attīstīšanas finansējumu.

Nacionālā Kino centra izsludinātā bērnu, jauniešu un ģimenes filmu ražošanas konkursa finansējums 2018. gadā ir 1 240 417 EUR, 2019. gadā filmu pabeigšanai būs pieejams papildu finansējums 793 962 EUR apmērā. Tādējādi kopējais NKC plānotais finansējums konkursa mērķa sasniegšanai 2018.-2019. gadā ir 2 034 379 EUR, ar šādu atbalstu plānots uzņemt trīs vai četras pilnmetrāžas spēlfilmas vai animācijas filmas attiecīgajai auditorijai, tādējādi veicinot Latvijas filmu māksliniecisko un žanrisko daudzveidību.

Detalizētāka informācija par finansējuma nosacījumiem un projektu sagatavošanu atrodama konkursa nolikumā. Ar konkursa nolikumu var iepazīties NKC mājas lapas Konkursu sadaļā, kā arī NKC birojā, Rīgā, Peitavas ielā 10, tālrunis 67358878. Konkursa projekti iesniedzami personīgi vai pa pastu NKC, Rīgā, Peitavas ielā 10 līdz šā gada 10. septembrim plkst. 12:00, konkursa rezultāti noskaidrosies mēneša laikā, pēc projektu publiskajām prezentācijām.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos

______________________________________________

“K.Suns” Dziesmu svētku laikā rāda Simtgades filmas

No piektdienas, 29. jūnija, kinoteātris “K.Suns” kļūst par Simtgades filmu kinoteātri – Dziesmu un deju svētku laikā tur vairākos seansos varēs noskatīties sešas filmas no tām, kas līdz šim piedzīvojušas pirmizrādi Nacionālā Kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.

Rūpējoties par Dziesmu un deju svētku patriotiski pacilātajām sajūtām pieskaņotu repertuāru, kinoteātris K.Suns svētku laikā no 29. jūnija līdz 12. jūlijam programmu veido no filmām, kas atbalstītas Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei un jau izpelnījušās kinoskatītāju mīlestību. Dažas no šīm filmām aktīvo kinorepertuāra dzīvi jau beigušas, tāpēc kinoteātra K.Suns koncentrētais piedāvājums ir lieliska iespēja gan tiem, kas nepaspēja, gan viesiem, kas iebraukuši Rīgā un Latvijā tikai uz svētku laiku.

Kinoteātra repertuārā iekļauta viena filma no jau 2017. gadā pirmizrādītajām – režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma, latviešu strēlnieku fenomena pētījums Astoņas zvaigznes  – un visas piecas Simtgades filmas, kas pirmizrādi piedzīvojušas 2018. gadā. Divas no tām ir ģimenes auditorijai domātas spēlfilmas – Madaras Dišleres oriģinālstāsts Paradīze ’89 par četru meiteņu piedzīvojumiem Latvijai vēsturiski nozīmīgā vasarā un Ināras Kolmanes ekranizācija Bille, kam pamatā dzejnieces Vizmas Belševicas autobiogrāfiskās atmiņu grāmatas. Arī divās dokumentālajās filmās nozīmīgu vietu ieņem inscenējumi – režisores Kristīnes Želves vēsturiskajā rekonstrukcijā Mērijas ceļojums izmeklēts reālas vēsturiskas personas Mērijas Grīnbergas varoņdarbs 20. gadsimta 40. gados, bet režisori brāļi Raitis un Lauris Ābeles devušies daudz senākā pagātnē, populārzinātniskajā filmā Baltu ciltis apskatot Latvijas teritoriju 13. gadsimtā, kad pat latviešu nācija vēl nebija izveidojusies. Savukārt Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Ivars Seleckis ir uzņēmis klasisku dokumentālo filmu Turpinājums par pieciem dažādu Latvijas novadu un dažādu sociālo grupu bērniem, kas pirms valsts simtgades sāk jaunu dzīvi skolā, piedzīvojot pirmklasnieka gaitas.

Programmai pievienota arī režisora (un Simtgades filmas Astoņas zvaigznes producenta) Bruno Aščuka komandas veidota dokumentālā filma Vārpa – apsolītā zeme (2017), kas tapusi ar trimdas latviešu atbalstu un stāsta par Latvijas izceļotāju koloniju Vārpa Brazīlijā.

Šobrīd kinoteātra repertuārs ir saplānots līdz 5. jūlijam, bet K.Suņa saimnieki sola, ka šāda Dziesmu svētku un Simtgades programma būšot skatāma līdz 12. jūlijam – sekojiet informācijai kinoteātra mājaslapā.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos

_________________________________________________

Kopražojuma filmas “Elpa marmorā” pirmizrāde Karlovi Varos

Otrdien, 3. jūlijā, 53. starptautiskajā Karlovi Varu kinofestivālā, konkursa programmā “East of the West” notiek  Lietuvas, Latvijas un Horvātijas kopražojuma spēlfilmas “Elpa marmorā” pirmizrāde. Latvijas kinoteātros filmu sāks demonstrēt 2018. gada septembrī.

Filma Elpa marmorā / Kvėpavimas į marmurą / Breathing into Marble ir starptautiski pazīstamās lietuviešu režisores Ģiedres Beinoriūtes debija pilnmetrāžas spēlfilmas formātā.   Tās nacionālā pirmizrāde notika šāgada martā Viļņas festivālā Kino pavasaris, tagad starptautiskā pirmizrāde – 3. jūlijā pulksten 18:30 Karlovi Varu municipālajā kinoteātrī, 53. Starptautiskā Karlovi Varu kinofestivāla (KVIFF)  konkursa programmā East of the West .

Karlovi Varu starptautiskais kinofestivāls ir viens no tradīcijām bagātākajiem un vecākajiem Eiropas kinofestivāliem, kas īpaši akcentē Austrumeiropas filmas. Šogad tas norisinās 53. reizi, Čehijas kūrortpilsētā Karlovi Vari, kur  filmas tiek vērtētas trīs konkursa programmās – oficiālais konkurss, East of the West un dokumentālo filmu konkurss. (Jau ziņots, ka dokumentālo filmu konkursā Latviju pārstāv Simtgades filma Laika tilti (studija VFS Films)).

Filma Elpa marmorā tapusi Lietuvas filmu studijā Just a Moment (producente Dagne Vildžiūnaite) sadarbībā ar Latvijas filmu studiju Mistrus Media (producente Inese Boka-Grūbe) un horvātu kompāniju Aning Film.  Filmas kopprodukcijas izveidi atbalstījis Latvijas Nacionālais Kino centrs.

Filma ir sociālkritisks stāsts par mūsdienu sabiedrības vērtībām savstarpējo attiecību un laikmeta  kontekstā, par vientulību, par ģimenes un bērna attiecību modeli. Filmas pamatā ir lietuviešu rakstnieces Lauras Sintijas Černiauskaites populārais darbs Elpa marmorā, par kuru rakstniece saņēmusi Eiropas Savienības balvu literatūrā.  Stāsta centrā ir 35 gadus veca, mūsdienīga un intelektuāla sieviete Izabella, kura ar vīru dzīvo lauku mājā netālu no kādas lielas pilsētas. Viņiem ir septiņus gadus vecs dēls Gaiļus, kurš slimo ar epilepsiju, bet apveltīts ar gaišu prātu un ir daudz gudrāks, nekā citi viņa vecuma bērni. Izabella nolemj adoptēt sešus gadus veco Iļju, visnejaukāko un noslēpumaināko netālā bērnunama audzēkni, bet tad sākas sarežģījumi viņas attiecībās ar vīru.

Filmas treileris šeit.

“Liels prieks, ka mūsu studijas sadarbība ar Lietuvu ir tikusi augsti novērtēta un filma Elpa marmorā iekļauta šī Eiropai tik nozīmīgā festivāla konkursa programmā. Īpašs paldies komandai, kas no Latvijas puses strādāja, lai padarītu šo filmu par notikumu,“ saka filmas kopproducente Inese Boka Grūbe. Filmā piedalījusies latviešu aktrise Guna Zariņa, kura Beatričes lomas vajadzībām mācījusies lietuviešu valodu; filmas mūzikas autors  ir Vestards Šimkus, filmas montāžas režisors – Armands Začs, filmas  attēla pēcapstrādi  Latvijā veikuši Andrejs Rudzāts un Pēteris Sudakovs.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente nozares informācijas jautājumos

__________________________________________________

Pilnmetrāžas spēlfilmu „Bille” noskatījušies jau 40 tūkstoši skatītāju

Foto: Jānis Deinats

Foto: Jānis Deinats

Foto: Jānis Deinats

Neraugoties uz karsto laiku, Latvijas Simtgades filmu noskatījušies jau 40 tūkstoši skatītāju. Kinoteātros Rīgā filma redzama arī Dziesmu un deju svētku laikā. Aicinām uz filmas skatīšanos gan svētku dalībniekus, gan skatītājus!

Dziesmu un deju svētku nedēļā kinoteātros īpaši piedāvājumi svētku dalībniekiem. „Bille” nedēļā no 29. jūnija līdz 5. jūlijam tiks izrādīta kinoteātros Cinamon Rīga, Kino Citadele, K. Suns, Vidzemes koncertzālē, kā arī kafejnīcā Film Noir. Lai filma būtu interesanta arī ārzemju viesiem, tā tiek demonsttrēta ar subtitriem angļu valodā. Filma „Bille” iekļuvusi LSM balvas “1kg kultūras” finālā.

„Billes” komanda sadarbībā ar restorānu „Tinto” ir radījusi video recepti, kas parāda, kā pagatavot Billes tēva iecienīto cepto siļķi „avīzē” – gardumu, ar kuru mielojās ne tikai filmas galvenie varoņi, bet arī visa filmēšanas komanda, jo, kā jau ierasts, filmas rekvizitores bija pagatavojušas vairākas porcijas.

Filmā „Bille” režisore Ināra Kolmane aizraujošā stāstā atdzīvinājusi 30. gadu Latviju. Mazā septiņgadniece Bille ir cīnītāja. Stingri audzinātai, viņai ik dienu mātei sevi ir jāpierāda un jāapliecina, taču vairāk par visu Bille ilgojas pēc vecāku mīlestības un atzinības. Filma tapusi pēc rakstnieces un dzejnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna „Bille”.

„Billi” atzinīgi vērtē gan kritiķi, gan skatītāji. Režisore Elīna Martinsone („Rīgas Viļņi”) slavē mākslas departamenta uzburto „Ulmaņlaiku” sajūtu un filmas operatora Jurģa Kmina vizuālās gleznas. Kinokritiķe Kristīne Simsone („IR”) uzteic domīgo noslēpumainību, ar kuru filmas titulvaroni Billi atveido jaunā aktrise Rūta Kronberga un līdzpārdzīvojumu, kuru izraisa filma. Kritiķe Zane Balčus („Latvijas Avīze”)  izceļ filmas skanisko noformējumu, ko veido nevainojami sabalansēta komponista Pētera Vaska mūzika un laikmetam atbilstošas kompozīcijas, kā arī rūpīgi izsvērto filmas krāsu gammu, kas akcentē vidi un Billes iekšējos pārdzīvojumus. Savukārt kino aprakstniece Kristīne Matīsa atgādina, ka Billes stāsts gan filmas tapšanā iesaistītajiem cilvēkiem, gan skatītājiem licis domāt pašiem par sevi un, galvenais, par savām attiecībām ar tuviem cilvēkiem.

Titullomu filmā atveido Rūta Kronberga, Billes mammas lomā iejutusies Elīna Vāne, savukārt tēvu spēlē Artūrs Skrastiņš. Vecmāmiņas lomu atveido Lolita Cauka. Filmā piedalās arī citi pazīstami latviešu aktieri – Lilita Ozoliņa, Gundars Āboliņš, Guna Zariņa, Pēteris Liepiņš, Vilis Daudziņš, Maija Doveika, Ilze Vazdika, Dace Makovska, Dace Bonāte, Agris Māsēns, Leons Krivāns un citi.

Filma tapusi kā Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojums. Pamata finansējums saņemts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Filmas izplatītājs Latvijā ir kompānija UzKino.

Vairāk par filmu “Bille” var uzzināt, sekojot līdzi tīmekļa vietnei.

Informēja Evita Bērziņa, producenta asistente

________________________________________________

Kursieša filma “Oļegs” tiks prezentēta Karlovi Vari filmu festivālā

Līdz 7. jūlijam Čehijā norisināsies starptautiskais Karlovi Vari Filmu festivāls (Karlovy Vary International Film Festival). Šodien, 2. jūlijā, festivāla industrijas sadaļā “Topošās filmas” (“Works in Progress”) tiks prezentēta režisora Jura Kursieša topošā spēlfilma “Oļegs”.

“Karlovi Vari Filmu festivāls ir viens no ietekmīgākajiem Eiropas kino notikumiem, kas pielīdzināms kinofestivāliem Kannās un Berlīnē. Paralēli filmu festivālam notiek nozīmīgi industrijas pasākumi un viens no tiem ir “Works in Progress”, kur filmu veidotājiem tiek dota iespēja prezentēt topošās filmas fragmentus starptautiskās filmu industrijas pārstāvjiem – festivāliem, pārdošanas aģentiem un izplatītājiem.  Katru gadu tiek atlasīti tikai 8-10 topošie filmu projekti no Eiropas, tādēļ ir satraukums, bet tajā pašā laikā liels gods startēt šāda mēroga pasākumā un nodot pirmos topošās filmas fragmentus publiskai apskatei. Konkurence ir milzīga, bet uzskatu, ka “Oļegs” ar savu spilgto Eiropas stāstu piecās valodās spēs izcelties starp pārējām filmām,” stāsta filmas “Oļegs” producente Alise Ģelze.

Filma pirmizrādi piedzīvos 2019. gada rudenī, un tās pamatā ir patiess stāsts par Latvijas nepilsoni, pēc profesijas miesnieku, kurš devies labākas dzīves meklējumos – strādāt gaļas kombinātā Beļģijā. Pavisam drīz galvenais varonis nokļūst bezcerīgā situācijā, jo viņa dzīvi sāk kontrolēt poļu noziedznieku banda. Psiholoģiskā spriedze spiež galveno varoni pieņemt lēmumu par bēgšanu, kas sākumā šķiet neiespējama.

Galveno lomu filmā atveidos jaunais Lietuvas aktierskolas talants Valentīns Novopoļskis (Valentin Novopolskij), otrā plāna lomās būs starptautisku atzinību ieguvuši poļu aktieri Dāvids Ogrodņiks (Dawid Ogrodnik), Anna Pročņaka (Anna Prochniak) un Ādams Šiškovskis (Adam Szyszkowski). Filmā piedalīsies arī Guna Zariņa, Edgars Samītis un citi Latvijā pazīstami aktieri.

Filma “Oļegs” ir Latvijas filmu studijas “Tasse Film”, Lietuvas un Beļģijas kopražojums. Filma tapusi ar Nacionālā Kino centra un Lietuvas Kino Centra atbalstu, turklāt 2017. gada decembrī projekts saņēma līdzfinansējumu prestižajā Beļģijas filmu fondā “The Centre du Cinéma et de l’Audiovisuel”, kur projekti līdzfinansējumam tiek iesniegti no visas pasaules.