Aijas Bley dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” skatāma arī angļu un krievu valodās

Filmas “Mēs gribējām izmainīt pasauli” pirmizrāde notika virtuālajā kinozālē, Nacionālā kino centra tradicionālajā 4. maija Latvijas filmu maratonā, kas šogad norisinājās tiešsaistē – portālā filmas.lv. Filmu latviski, kā arī ar subtitriem angļu un krievu valodās var noskatīties producentu studijas “On the Road” vimeo straumēšanas platformā un Shortcut, kas pieejams arī Helio interaktīvās televīzijas skatītājiem.

Sinopse: Spītējot sabiedrības standartiem, leģendārās pankroka grupas “Inokentijs Mārpls” dalībnieki Dambis (Raimonds Lagimovs) un Skrips (Ivo Stankevičs), kā arī mūzikas apskatnieks Uldis Rudaks paliek uzticīgi saviem jaunības ideāliem. Grupa pat 30 gadus pēc dibināšanas joprojām aktīvi koncertē un fanus pulcē nu jau vairākās paaudzēs, savukārt Uldis uzsācis rīkot mūzikas festivālu “Kartupeļpalma”. Tomēr aiz skatuves un festivāliem katram no filmas “Mēs gribējām izmainīt pasauli” varoņiem jāsaskaras ar reālās dzīves skarbo pusi.

“Mēs gribējām izmainīt pasauli” ir pilnmetrāžas dokumentālā filma par rokenrolu mūža garumā, par mūziku un jaunības ideāliem. Tā aizved muzikālā ekskursijā līdz pat 1985.gadam, kad tika dibināta grupa “Inokentijs Mārpls” – toreiz tās nosaukums bija “Aklā zarna” -, satricinot teju visu Padomju Savienību, un grupas provokatīvais stils saglabājies līdz mūsdienām. Grupas līderis un Latvijas “underground” mūzikas dzīves vadītājs Raimonds Lagimovs jeb Dambis, ģitāras virtuozs Ivo Stankevičs jeb Skrips un laikraksta “Diena” ilggadējais mūzikas apskatnieks, “Radio Naba” raidījuma par Latvijas roka un popa mūzikas albumiem un kopš 2018. gada – mūzikas festivāla “Kartupeļpalma” rīkotājs Uldis Rudaks ir draugi jau vairāk nekā 30 gadus, un viņu attiecībās milzīga nozīme ir mūzikai.

Filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” izraisījusi pozitīvu diskusiju starp tās skatītājiem, kā arī saņēmusi atzinīgu novērtējumu mediju telpā.

Ilmārs Šlāpins, Kino raksti: ”… tieši šis ir viens no interesantākajiem filmas motīviem – kontrasts starp kādu vispārpieņemtu “veiksmes stāstu” vai pat normālību un to, kā patiesībā dzīvo Dambis, Skrips un Rudaks.”

Agnese Lipska, Kino raksti: “Galvenais operators Dainis Juraga filmas vizualitāti risina ar neuzbāzīgi fotogrāfisku kvalitāti. Inscenējuma elementi ir manāmi, taču realitātes korekcijas ir drīzāk estētiskas un patiesīgumu nedeformē. Sevišķi baudāmas ir varoņu lakoniskās mizanscēnas dabā, kas atgādina (kustīgus) stopkadrus, kādi iederētos fotogrāmatā, – vidē tiek fiksēti spilgti raksturi, ļaujot vien nojaust, cik daudz personības šķautņu tā arī paliek mākslas medijā netveramas.”

Dārta Ceriņa, Sestdiena: “Režisore Aija Bley radījusi atbruņojoši dokumentālo portretējumu par velnišķīgi zēnīgām un harismātiskām personībām – pankrokgrupas Inokentijs Mārpls mūziķiem Dambi un Skripu, kā arī mūzikas kritiķi Uldi Rudaku -, vienlaikus reflektējot par ideālu (ne)novecošanu. Atraktīvs, vērīgs “romantiskās” (ne)pieaugšanas tvērums, jūtot un uzturot pašas autores (un kameras) interesi par varoņiem, kurus tad pasaule (ne)izmaina.

Kristīne Želve, Facebook: “Brīnišķīgs kino – godīgs un pašironisks, gudrs un smieklīgs. Droši vien jau par visu paaudžu Pīteriem Peniem, bet es, protams, atpazinu mūsējo.”

Uldis Rudaks, Facebook: “Ja spētu distancēties no tā, ka pats esmu tajā filmā, tad teiktu, ka laba sanākusi. Laikmeta liecība par dīvaiņiem, kas dzīvojuši 20.gadsimta beigās un 21.gs. sākumā. Bet neatļaušos būt arī tik iedomīgs. […] Pats galvenais, ka mēs tajā filmā esam gana īsti. Dažas epizodes inscenētas, bet šie inscenējumi ir tādi, identiski kuriem ir notikuši vai vismaz varētu notikt arī reālajā dzīvē, ņemot vērā mūsu raksturus, jau paveiktos “varoņdarbus”, laikmetu, klimatu un bailēm, ja tādas vispār ir, bet nav.”

Ingus Bērziņš, Kā nenovecot atbildīgi. Pārdomas pēc filmas “Mēs gribējām izmainīt pasauli”, Delfi: “Var saprast režisores izvēli tieši ar Dambja, Skripa un Rudaka palīdzību parādīt, ka Latvijā ir iespējams nepieaugt. Noteikti daļa no mums zina vēl citus, iespējams, vēl spilgtākus piemērus, taču tam nav nozīmes – trijotne atbilst absolūtam vairumam punktu iedomātā “čeklistē” par trāpīgākajiem nenovecotājiem.”

Filmas “Mēs gribējām izmainīt pasauli” režisore Aija Bley ir veidojusi gan dokumentālās, gan animācijas filmas, un kopš 2010. gada viņa pievērsusies arī fotogrāfijai. Filmas operators ir Dainis Juraga, producente – Marta Bite. Filmas režisore Aija Bley stāsta: “Ar Inokentija Mārpla mūziku man saistās kāds gadījums Permā, kur atrados filmēšanā 2002. gadā. Toreiz vietējie mani aizveda uz tādu kā pagrīdes rokklubu, kur saimnieks, uzzinot, ka esmu no Latvijas, atskaņoja “Inokentiju Mārplu”. Viņš šo grupu bija dzirdējis un dabūjis ierakstu no paša Dambja, kad pirms gada, viesojoties Rīgā, apmeklējis Viktora Coja piemiņai veltītu koncertu. Koncerts notika naktsklubā “Nautilus”, kur vakara karstumā esot satrakojies, un apsargi viņu izmetuši no kluba kopā ar grupas bundzinieku. Tad nu Dambim nācies skaidroties ar apsargiem, bet viss beidzies labi.”

Plašāka informācija filmas mājaslapā.

Filmas treileris Vimeo:

Filma Vimeo var noskatīties par maksu šeit.