Balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņems Varis Brasla

Varis Brasla (1939) ir viens no atpazīstamākajiem vārdiem Latvijas kinematogrāfijā; tieši viņš saņēmis līdz šim visvairāk (četrus) Lielā Kristapa apbalvojumus labākās spēlfilmas kategorijā – par filmām Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku (1980), Emīla nedarbi (1985), Par mīlestību pašreiz nerunāsim (1988), Ūdensbumba resnajam runcim (2005). Vara Braslas radošajā kontā ir 15 spēlfilmas, viena vairāksēriju dokumentālā filma, asprātīgs latviešu valodas mācību seriāls un daudz Valmieras teātra iestudējumu. Un varbūt viens no spilgtākajiem Vara Braslas talantiem ir prasme strādāt ar mazajiem aktieriem, uzņemot filmas ar un par bērniem – Tereona galva (1982), Emīla nedarbi (1985), Ziemassvētku jampadracis (1993), Ūdensbumba resnajam runcim (2004), Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017).

Jau no bērnu dienām Vara dzīve bijusi cieši saistīta ar kino un teātra mākslu. Viņa tēvs Žanis Brasla bija aktieris un režisors, māte Valija Brasla 24 gadus nostrādāja par režisora asistenti Rīgas kinostudijā – “…droši vien tāpēc man nekad nav bijis īpašu šaubu par sava dzīves ceļa izvēli”. 1962. gadā Varis Brasla beidza Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburgas) teātra, mākslas un mūzikas institūtu un diplomdarba izrādi iestudēja Valmieras teātrī, kurā vēl joprojām strādā par režisoru.

1965. gadā Varis Brasla nonāk jaunu kinoentuziastu komandā, kas strādā Rostislava Gorjajeva filmā Noktirne; Varis strādā par režisora asistentu un izlemj studēt kinomākslu Augstākajos scenāristu un režisoru kursos Maskavā. Pēc kursu absolvēšanas Varis Brasla sāka papildināt zināšanas ar praktisko pieredzi, intensīvi strādājot Rīgas kinostudijā par otro režisoru; viņa filmogrāfijā ir tādas klasikas pērles kā Četri balti krekli / Elpojiet dziļi (1967), Ceplis (1972), Klāvs – Mārtiņa dēls (1970), Mērnieku laiki (1968) un citas. “Skola laba, bet man vilkās pārāk ilgi. 10 filmas – tas ir par traku!”, jo Varim Braslam bija pavisam cits mērķis – veidot pašam savas filmas.

1970. gadā Varis Brasla debitēja kā režisors ar spēles īsfilmu Salātiņš, bet ar pirmo pilnmetrāžas filmu Ezera sonāte (1976), kuru režisēja kopdarbā ar Gunāru Cilinski, “es pirmo reizi biju nonācis kino virsotnē” – filmas grupa saņēma LPSR Valsts prēmiju, tolaik pašu augstāko apbalvojumu. Klasiskā melodrāma Ezera sonāte bija arī viena no pirmajām filmām, kas tika izvēlēta atjaunošanai Nacionālā Kino centra kino mantojuma restaurācijas programmā (2009).

Foto: Agnese Zeltiņa

Pēc pārliecinošās debijas Varis Brasla uzsāka ilgu un veiksmīgu darbu Rīgas kinostudijā kā režisors, radot daudzas kino klasikas pērles, tai skaitā Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku (1980), Emīla nedarbi (1985), Aija (1987), Par mīlestību pašreiz nerunāsim (1988), Mērnieku laiki (1991) u.c.

Ģimenes filma Ziemassvētku jampadracis (1995) bija pirmā atjaunotās Latvijas filma, kas guva plašu atzinību starptautiskajos festivālos – Frankfurtē, Pitsburgā, Maskavā u.c. Šī filma bija arī pēdējais darbs, kas tika veidots tobrīd brūkošajā Rīgas kinostudijā. “Manā dzīvē beidzās liels un ļoti būtisks periods. Regulārā kino periods. ”. Taču režisoru “bildināja” Valmieras Drāmas teātris, un viņš piekrita – “tā tomēr bija regulāra darba iespēja”. 1995. gadā viņš jau tika iecelts par teātra galveno režisoru, bet 2012. gadā saņēma Valmieras teātra balvu par mūža ieguldījumu. Kaut arī valsts ekonomiskais stāvoklis 90. gados iedragāja nacionālā kino pastāvēšanu un tikt pie “lielajām filmām” nevarēja arī Varis Brasla, viņš savu radošo darbu turpināja, strādājot pie TV mācību seriāla Palīgā! (1997-2001). Tās bija 28 asprātīgas sērijas, ar daudzām spožām izcilu aktieru nospēlētām epizodēm un stilizētu darbības vidi.

Nozīmīgs Vara Braslas radošā ceļa līdzgājējs ir scenārists Alvis Lapiņš, abu radošajā tandēmā ir veidotas daudzas tautā iemīļotas filmas. Jaunākās no tām ir ģimenes filmas Ūdensbumba resnajam runcim (2004)  un Vectēvs, kas  bīstamāks par datoru (2017). Pirmā no šīm divām ieguva ne tikai Lielo Kristapu kā labākā spēlfilma, bet arī Lielā Kristapa skatītāju balvu, sasniedzot tam laikam rekordlielu skatītāju skaitu – 35 000. Savukārt Vectēvs, kas bīstamāks par datoru kļuva par pirmo filmu, ar kuras pirmizrādi 2017. gada augustā tika atklāta Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

* citāti ņemti no žurnāla “Kino Raksti”, 10/2004, Varis Brasla //“Vēl kāds ķinis būs!”

Filmogrāfija:

Režisors
Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (2017)
Tu tikai neuztraucies!… (2005)
Ūdensbumba resnajam runcim (2004)
Kā tev klājas, Eidi? (1996)
Ziemassvētku jampadracis (1993)
Mērnieku laiki (1991)
Par mīlestību pašreiz nerunāsim (1988)
Aija (1987)
Emīla nedarbi (1985)
Parāds mīlestībā (1984)
Tereona galva (1982)
Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku (1980)
Pavasara ceļazīme (1978)
Ezera sonāte (1976)
Salātiņš (1971)

Otrais režisors
Vīrietis labākajos gados (1977)
Uzbrukums slepenpolicijai (1974)
Cāļus skaita rudenī (1973)
Pieskāriens (1973)
Ceplis (1972)
Klāvs – Mārtiņa dēls (1970)
Trīskārtējā pārbaude (1969)
Mērnieku laiki (1968)
Ceļa zīmes (1968)
Četri balti krekli (1967)

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti 2019

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS SPĒLFILMA
1906 (režisors Gatis Šmits, studija Tanka)
Blakus (režisore Alise Zariņa, MF Production)
Jelgava ’94 (režisors Jānis Ābele, Jura Podnieka Studija)
Nekas mūs neapturēs (režisors Andris Gauja, Riverbed)
Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions (Beļģija), In Script (Lietuva), Arizona Production (Francija))

LABĀKĀ PILNMETRĀŽAS DOKUMENTĀLĀ FILMA
Inga dzird (režisors Kaspars Goba, Ruckas mākslas fonds, Exitfilm (Igaunija)
Karote (režisore Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla, Mechanix Film (Norvēģija), Just A Moment (Lietuva)
Sestā diena (režisore Brigita Eglīte, Mistrus Media)
Spiegs, kurš mans tēvs (režisori Gints Grūbe un Jāks Kilmi, Mistrus Media, Kick Film (Vācija), 8 Heads Productions (Čehija), PIMIK (Igaunija))
Putina liecinieki (režisors Vitālijs Manskis, Vertov)

LABĀKĀ ĪSMETRĀŽAS FILMA
Dāvids un Goliāts (dokumentālā filma, Sandijs Semjonovs, Olafs Okonovs, Skuba Films, Latvijas Televīzija)
Rīgas ceriņi (animācija, Lizete Upīte, Papy 3D Productions (Francija), Atom Art (Latvija))
Nakts pitfāls (spēlfilma, režisors Ermīns Baltais, Tasse Film)
Skābeklis (spēlfilma, režisors Valērijs Oļehno, A Studija Gromče /А Студия Громче (Krievija, Latvija))

LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA
Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (režisors Edmunds Jansons, Atom Art (Latvija), Letko (Polija))
Projām (režisors Gints Zilbalodis, Bilibaba)
Saule brauca debesīs (režisore Roze Stiebra, Lokomotīve)

LABĀKĀ DEBIJAS FILMA
7 miljardi gadu pirms pasaules gala (režisors Jānis Ābele, EGO MEDIA)
Koris. Diriģents. Kamēr (režisors un producents Emīls Alps)
Meklējot Mr. Kauliņu (režisors Kaspars Roga, SKUBA films)

LABĀKĀ TV FILMA VAI SERIĀLS
Nora (režisore Linda Olte, Latvijas Televīzija)
Sarkanais mežs (režisori Armands Zvirbulis, Normunds Pucis, Red Dot Media)
75 jautājumi Uldim Dumpim (režisore Agita Cāne-Ķīle, Latvijas Televīzija)

LABĀKAIS SCENĀRISTS
Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (Blakus)
Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (1906)
Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete (Oļegs)
Līga Gaisa, Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)

LABĀKAIS SPĒLFILMAS REŽISORS
Alise Zariņa (Blakus)
Gatis Šmits (1906)
Jānis Ābele (Jelgava ’94)
Juris Kursietis (Oļegs)

LABĀKAIS SPĒLFILMAS OPERATORS
Aigars Sērmukšs (Jelgava ’94)
Bogumil Godfrejow (Oļegs)
Aleksandrs Grebņevs (Nekas mūs neapturēs)
Jānis Eglītis (Sonāte)
Jurģis Kmins (1906)

LABĀKĀ AKTRISE
Anta Aizupe (Blakus)
Elza Gauja (Nekas mūs neapturēs)
Inese Pudža (1906)
Kristīne Nevarauska (Nekas mūs neapturēs)

LABĀKAIS AKTIERIS
Andris Keišs (Nekas mūs neapturēs)
Āris Matesovičs (Blakus)
Jēkabs Reinis (Sarkanais mežs)
Mārtiņš Kalita (1906)
Valentin Novopolskij (Oļegs)

LABĀKĀ AKTRISE OTRĀ PLĀNA LOMĀ
Guna Zariņa (Oļegs)
Elīna Vaska (Sarkanais mežs)
Ieva Puķe (Jelgava ’94)
Inese Kučinska (1906)

LABĀKAIS AKTIERIS OTRĀ PLĀNA LOMĀ
Dawid Ogrodnik (Oļegs)
Jānis Vimba (Sarkanais mežs)
Jurijs Djakonovs (Sarkanais mežs)
Kaspars Zvīgulis (1906)
Toms Auniņš (1906)

LABĀKAIS MĀKSLINIEKS
Aivars Žukovskis (Jelgava ’94)
Jurģis Krāsons (Nekas mūs neapturēs)
Laura Dišlere (Oļegs)
Rūdolfs Baltiņš (1906)

LABĀKAIS KOSTĪMU MĀKSLINIEKS
Aija Strazdiņa (Jelgava ’94)
Evija Džonsone (Sarkanais mežs)
Keita (1906)
Līga Krāsone (Nekas mūs neapturēs)

LABĀKAIS GRIMA MĀKSLINIEKS
Ilze Trumpe (Sarkanais mežs)
Maija Gundare (Jelgava ’94)
Zane Žilinska (1906)

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS REŽISORS
Brigita Eglīte (Sestā diena)
Gints Grūbe, Jaak Kilmi (Spiegs, kurš mans tēvs)
Kaspars Goba (Inga dzird)
Laila Pakalniņa (Karote)
Vitālijs Manskis  (Putina liecinieki)

LABĀKAIS DOKUMENTĀLĀS FILMAS OPERATORS
Aigars Sērmukšs (Spiegs, kurš mans tēvs)
Gints Bērziņš (Karote)
Valdis Eglītis (Sestā diena)

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS REŽISORS
Edmunds Jansons (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Gints Zilbalodis (Projām)
Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)
Roze Stiebra (Saule brauca debesīs)

LABĀKAIS ANIMĀCIJAS MĀKSLINIEKS
Elīna Brasliņa (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Gints Zilbalodis (Projām)
Ilze Vītoliņa (Saule brauca debesīs)
Lizete Upīte (Rīgas ceriņi)

LABĀKAIS KOMPONISTS
Gatis Ziema, Andris Gauja (Nekas mūs neapturēs)
Juris Kaukulis (Saule brauca debesīs)
Krzysztof A.Janczak, Edgars Šubrovskis (Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi)
Rihards Zaļupe (1906)
Tesa (Jelgava ’94)

LABĀKAIS SKAŅU REŽISORS
Anrijs Krenbergs, Saulius Urbanavičius (Karote)
Artis Dukaļskis (Sestā diena)
Ernests Ansons, Verners Biters (1906)
Ernests Ansons (Jelgava ’94)
Jevgenijs Kobzevs  (Nekas mūs neapturēs)

LABĀKAIS MONTĀŽAS REŽISORS
Armands Začs (Spiegs, kurš mans tēvs)
Dainis Kļava (2018)
Gatis Šmits (1906)
Julie Vinten (Blakus)
Mārtiņš Kontants, Inese Kļava (Sestā diena)

Studentu filmu konkurss:
Apgaismība, Kristiāna Šuksta, Latvijas Kultūras akadēmija
Augstākā prioritāte, Jānis Miglinieks, Latvijas Kultūras akadēmija
Diskrēts, Žulijens Nuhums A. Kulibali, Latvijas Kultūras akadēmija
Dramatiskas beigas, Kerija Arne, Latvijas Mākslas akadēmija
Dzimtenīte, Dāvis Dreimanis, Latvijas Kultūras akadēmija
Ģimenes stāvoklis: neprecēts, Una Cekule, Latvijas Kultūras akadēmija
Lelles, Ieva Norvele, Latvijas Kultūras akadēmija
Palikt pa vidu. Lubāna klānos, Gunta Gaidamaviča, Latvijas Kultūras akadēmija
Zorjana Horobraja, Elita Kļaviņa, LKA Nacionālā Filmu skola